Visparīga informācija
Upītes: Čuriškas upe,Valņaņišku upīte, Kuriļišku upīte, Silicas, ka arī vairāki purvāji.
Daži ezeri veido pagasta ūdens robežu ar Baltkrieviju: Riču ezers, Sitas ezers, Beļanu ezers. Ezeri atrodas pārsvarā purvainās vietās, tāpēc to izmantošana rekreācijas nolūkos pašreiz ir ierobežota, bet tie ir labi piemēroti makšķerēšanai, medībām.
Dabas parkā „Silene” ir konstatētas 4734 augu un dzīvnieku sugas, no tām – 101 suga Latvijā ir īpaši aizsargājamā, 27 sugas ir aizsargājamas Eiropas Savienībā, 71 suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā, bet 38 sugas Latvijā ir unikālas, jo pagaidām zināmas tikai no Silenes dabas parka.
Skrudalienas pagasts izveidots 1889. gadā, apvienojot 7 muižu pagastus. Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagasta platība bija 107,45 km² un tajā dzīvoja 3335 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Adamovas, Skrudalienas un Tabores ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Skrudalienas ciema padomei pievienoja daļu Silenes ciema padomes, bet 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Laucesas ciema padomei. 1990. gadā Skrudalienas ciema padomi reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Skrudalienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā.
Silenes pagasts (līdz 1925. gadam Borovkas pagasts) bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, Polijas (vēlāk PSRS) pierobežā. Robežojās ar Demenes, Skrudalienas un Salienas pagastiem. Pagasta valde atradās Silenē. Lielākās apdzīvotās vietas bija Silene un Kumbuļi.1945. gada 1. augustā pagastā izveidoja Ezernes, Kumbuļu un Silenes ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī. Mūsdienās Silenes pagasta teritorija iekļauta Daugavpils novada Demenes, Skrudalienas un Salienas pagastos.
Skrudalienas pagasta administratīvais centrs ir Silenes ciems.
Silene (agrāk Borovka) ir apdzīvota vieta Daugavpils novada Skrudalienas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta dienviddaļā Sila ezera ziemeļu krastā pie autoceļa P68.
Apdzīvotā vieta izveidojusies Braslavas—Daugavpils ceļa malā un jau 19. gadsimta vidū bija nozīmīgs satiksmes centrs un ceļinieku atpūtas vieta. 1925. gadā Borovkai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1932. gadā Borovka tika pārdēvēta par Sileni. 1935. gadā Silenē bija 1022 iedzīvotāji. Līdz 1949. gadam Silene bija Silenes pagasta centrs.
Vēsture: ciema nosaukums Borovka mūsdienu cilvēkiem neko neizsaka, jo šāda nosaukuma Skrudalienas pagasta kartēs nav. Tas bija neliels ciems „ a štetl” Latvijas dienvidaustrumos, 7-8 km no Baltkrievijas robežas, bet līdz otram pasaules karam- no Polijas . Borovka bija dibināta 1790.gadā Kurzemes hercogistē. Noteikta datuma, kad hercogistē sāka apmesties uz dzīvesvietu ebreji nav zināms, bet no dažādiem vēsturiskiem avotiem ir zināms, ka tie dzīvoja šeit vairāk nekā 200 gadi. Pēc pirmās tautas skaitīšanas 1897.gadā Borovkā dzīvoja 585 ebreji- 83% miestiņa iedzīvotāju. Pirmā pasaules kara laikā , 1915.gadā ebrejus no Kurzemes guberņas , kā „neuzticamus elementus” cara Krievijas varas iestādes deportēja no frontes zonas, tai skaitā no Borovkas, uz Krievijas iekšējam guberņām. Tāpēc 1935.gadā no miestiņa 1022 dažādu nacionalitāšu iedzīvotājiem, Silenē bija tikai 189 ebreji vai 18.5%.
1941.gadā traģisko notikumu rezultātā ebreji bija iznīcināti, par ko tagad liecina ebreju kapi Smilgino ezera krastā .
















